Vajadzīgs cilvēks. Bet cilvēks taču nav detaļa, viņu nevar aprēķināt, apstrādāt un savienot ar citām detaļām — lai funkcionē!' Zinātnieki to saprata tikai vēlāk, pēc tam kad trešais bākas uzraugs sajuka prātā un bija jānogādā uz Zemi. Trīs psihiskas saslimšanas gadījumi organizācijā, ļ kas pārzina četrsimt staciju uz neapdzīvotām pla- jfiētām, — tas ir samērā nedaudz, mazāk nekā viens ^procents. Taču trīs —tas ir par trīs vienībām vairāk nekā nulle, un neviens nevar garantēt, ka šis skaitlis nepalielināsies: vienu ārprāts piemeklē ātrāk, cits tam pretojas ilgāk. Un tad zinātnieki mainīja taktiku. Kandidātus sāka ļoti stingri pārbaudīt, viņus pakļāva nesaudzīgiem izmēģinājumiem, kam vajadzēja salauzt vājos un norūdīt [ spēcīgos — tos, kas derīgi darbam bākās. Taču drīz vien no pārbaudes nācās atteikties. Pārāk vajadzīgi bija cilvēki, pārāk maz bija tādu, ko vilināja bākas uzrauga postenis, pārāk daudzi L izstājās no spēles pārbaudes laikā. % Zinātnieki ieteica te vienu izeju, te citu, taču ^visas viņu teorijas cieta neveiksmi.
Viņu pēdējais izgudrojums bija tā sauktā stī- dziņa uz sirdi.
Cilvēks, viņi sprieda, ir Zemes bērns, no viņa sirds uz Zemes sirdi jābūt kādai stīgai. Kamēr eksistē šī stīga, cilvēka prāts ir skaidrs. Viņš nodzīvos desmit gadu vientulībā un ne reizi neju- > tīsies skumju pārmākts.