Redz, kur zinātniekus bija noveduši neatlaidīgie meklējumi: viņi saprata, ka stīdziņai uz sirdi jābūt dzīvai radībai, dzimušai uz Zemes un spējīgai dzīvot svešā pasaulē. Taču viņi neņēma vērā vienu: svešumā cilvēks ilgojas pēc tā, pie kā ir pieradis. Tad jau labāk būtu viņam atsūtījuši kaķi! l iesa, uz Bundas nav piena, toties jūras pilnas ar zivīm. Nevarētu teikt, ka viņam īpaši patika kaķi, bet kaķi taču prot ņaudēt. Viņi murrā un brēc. Turpretī šis briesmīgais radījums kastītē neizdod nevienu skaņu. Ak kungs, nu kurš no Hebridu salu iedzīvotājiem kaut reizi mūžā ir redzējis
dievlūdzēju, šo maziņam marsietim līdzīgo briesmoni, kādi mēdz rādīties murgos! Vismaz viņam ar šo kukaini nekad nebija nācies sastapties, un viņš to nemaz nenožēloja.
Viņš ne reizi nepaņēma Džeisonu rokā, ne reizi neizlaida to no kastītes. Dievlūdzējs stāvēja uz savām garajām, tievajām kājelēm, vēroja viņu ar ledainu skatienu, draudīgi grozīja galvu un klusēja. Pirmajā dienā viņš iedeva dievlūdzējam sienāzi, ko bija noķēris starp ķērpjiem. Kad Džeisons, norāvis savam upurim galvu, sāka to notiesāt, viņam kaklā sakāpa nelabums. Naktīs viņš redzēja sapņos milzīgu apmēru dievlūdzēju, kas atvāza pār viņu plēsonīgu, izsalkušu rīkli.