— Būs pamatīgs pūtiens, — ar šādiem vārdiem sirmgalvis apsveicināja Grifu. — Jums gan laikam varen kārojas pērļu, ja tadā diena braucāt šurp?
— Šo pērļu dēļ var skriet kaut vai uz pašu elli, — Grīfs smaidot laipni atsaucās, ļaudams acīm slīdēt pār galdu, uz kura bija izlikts pērļu klāsts.
— Ir jau viens otrs arī devies šādā ceļā pērļu labad, — vecais Pārlejs irgodams trieca. — Apskatiet šo te! — Viņš norādīja uz prāvu nevainojami veidotu pērli neliela valrieksta apmēros, kura gulēja atsevišķi uz zamšādas paklajiņa. — Tahiti man par to piedāvāja sešdes- mittūkstoš franku! Rīt man par to solīs tikpat un vēl vairāk, ja tik visi nebūs aizpūsti pa gaisu. Nu jā, šo pērli atrada mans brālēns — brālēns no sievas puses. Viņš, zināt, bija iezemietis. Bez tam viņš bija ari zaglis. Viņš to noslēpa. Bet tā bija mana. Viņa brālēns, kas bija arī mans brālēns,— te jau mēs visi esam saradojušies, — viņu nokāva un ar pērli aizbēga kuterī uz Noo- Nau. Es tam sekoju, bet, pirms vēl tur nokļuvu, Noo-Nau virsaitis pērles dēļ jau bija nomiedzis manu brālēnu. Ja, jā, uz šī galda ir reprezentēti daudzi nelaiķi. Iedzeriet, kaptein, jūsu seja man nav pazīstama! Laikam gan jauns iebraucējs salās?
— Tas ir kapteinis Robinsons no «Robertas», — Grīfs viņus iepazīstināja savā starpā.