Man nebija nodoma cirslīti pievienot kolekcijai, jo neticēju, ka tāds spētu izturēt garo un grūto ceļu līdz Anglijai, bet gribēju to paturēt dažas dienas, lai novērotu tuvumā. Afrikāņiem fakts, ka es dažkārt, grūti nopūlējies, lai notvertu kādu dzīvnieku, paturēju to dažas dienas un tad neskartu un neapēstu atlaidu brīvībā, bija drošs pierādījums tam, ka esmu drusku jucis.

Saule jau slīdēja pretī klajuma malai, kad mēs sakra- vājāmies, lai dotos mājup, un, sasniegušiem mežmalu, mums atkal pavērās zeltainzaļo lapu siena. Mežā krēsla sabiezēja ātri, un drīz vien koku biezumā jau valdīja piķa melna tumsa. Es steberēju uz priekšu, klupdams pār sak­nēm, atsizdamies ar galvu pret zariem un noklausīdamies Eliāsa neskaitāmajos līdzjūtības apliecinājumos. Tīrumus, kas pletās ap ciemu, mēs sasniedzām tai brīdī, kad pa­sauli pirms pilnīgas tumsas iestāšanās tina pelēka krēsla; papagaiļu pāris augstu virs mūsu galvām steigšus lidoja uz mežu, putnu kliedzieni un svilpieni sasniedza mūs reizē ar atbalsi. Izpluinītie mākoņi tvīka sārti, zeltoti un zaļi. Mūs sveicināja nometnes ugunis, un garda ēdiena smarža tīkami kairināja man nāsis. Taču es sapratu, ka nedabūšu ne nomazgāties, ne paēst, iekams nebūšu no­vietojis un pabarojis savus gūstekņus.

Treša nodala LIELĀKIE ZVĒRI