D'Emerī dēlu gandrīz vai nožņaudza. Kāds no sazvērniekiem ierosināja sist un dunkāt tik ilgi, kamēr izspiedīs no viņa visu sazagto zeltu.

Finansu pārvaldnieks bija pārlieku satraukts, lai tagad varētu mierīgi apspriest šo svarīgo jautājumu, un tāpēc padome šajā dienā neko nevarēja izlemt.

Nākošajā dienā parlamenta pirmais prezidents Matjē Molo, kura drosme šajās dienās, pēc kardināla Reca vārdiem, līdzinājās hercoga Befora un prinča Kondē bezbailībai, citiem vārdiem sakot — divu Francijā visdrosmīgāko cilvēku pārgalvībai, — šis pirmais prezidents nākošajā dienā arī tika pakļauts uzbrukumam: tauta viņam draudēja izrēķināties par tai nodarīto pārestību. Taču pirmais prezidents nezaudējis pašsavadīšanos, atbildējis mierīgi un pārliecinoši, nebrīnoties un neuztraucoties, un tikai pateicis nemierniekiem, ka, ja viņi nepakļausies karaļa varai, viņš liks laukumos uzcelt daudz karātavu un pašus nemierīgākos uzraus tur nekavējoties. Uz to viņam tika atbildēts, ka karātavas uzcelt jau sen bijis laiks, bet tikai tās noderēs, lai tur uzrautu ļaundarus-tiesnešus, kuri pērk sev galina labvēlību uz tautas nabadzības rēķina.