—    Lieliski. Pavēliet.

—   Jums ir vajadzīga nauda?

—          Nauda nekad nav traucējusi, jūsu ekselence. Ja viņas nav, var bez tās iztikt, bel ja lā ir, tad darbi var ritēt daudz, ātrāk un labāk.

Hondī piegāja pie lādes un izņēma no tās maisiņu ar naudu.

—           Lūk, pieci simti pistoļu, - viņš leica. — Ja viss ies labi, rīl dabūsiet vēl lādu pašu summu.

—          Es jums sīki atskaitīšos par izdevumiem, jūsu ekselence, — leica Planšē, sverot rokās maisiņa smagumu.

—    Labi Uzticu jums kardinālu.

—   Esiet bez raizēm, viņš būs drošās rokās.

Planšē izgāja. Kirē uz minūti vēl aizkavējās.

—    Vai jūs esat apmierināts, jūsu ekselence, — viņš jautāja.

—   Jā, šis cilvēks man rādījās noderīgs.

—   Viņš izdarīs notcikli vairāk, nekā jums solīja.

—   Jo labāk.

Kirē panāca Planšē, kurš viņu gaidīja uz trepēm. Pēc desmit minūtēm pieteica Svētā Sulfīcija baznīcas kirē. Tiklīdz atvērās durvis, kad kabinetā pilnīgi skriešus ieskrēja grāfs de Rošfors.

—   Lūk, arī jūs esat klāt, dārgais grāf! — iesaucās prelāts, izstiepdams viņam pretī rokas.

—   Tātad, jūs beidzot esat izšķīries, jūsu ekselence? — jautāja grāfs de Rošfors.

—    Es jau sen biju izšķīries, — atbildēja Hondī.