Maršals bija bezrūpīgs un bezbailīgs cilvēks; bez visa tā viņš bija arī kareivīgi noskaņots, un viņš, tāpat kā lielais vairums galminieku, nicināja tautu.

Viņš paņēma līdzi pussimts kareivju un centās ar tiem pāriet Luvras tiltu, bet šeit viņu sagaidīja Rošfors ar saviem piecdesmit rekrūšiem un pusotru tūkstoti lielu pūli. Iziet cauri šim pūlim nebija nekādu cerību.

Maršals pal necentās to izdarīt. Viņš devās gar krastmalu. Bet pie Jaunā lilta viņš uzskrēja Luvjēram ar pilsētas iedzīvotājiem. Šoreiz maršals nolēma uzbrukt, bel viņu sagaidīja ar muskešu šāvieniem, bet no logiem uz. viņu un kareivjiem sāka lidot akmens lielus.

Viņš atkāpās, atstājot krastmalā trīs kareivjus, un devās tirgus virzienā, kur viņu sagaidīja Planšē ar alebardistiem. Alebardisti bija draudīgi nostādīti pret viņiem.

Tad viņš nolēma, ka bez pūlēm izsitīsies caur pelēkajos apmetņos ģērbtajiem pilsētniekiem, bet viņi cieši sakļāva savas rindas, un maršalam nācās atkāpties Sent-Onorē ielas virzienā, atkal cīņas laukā atstājot četrus kareivjus, kurus bez liekiem trokšņiem nogalināja <tr aukstajiem ieročiem.

Nelaimējās maršalam arī Sent-Onorē ielā; šeit viņam ceļu šķērsoja Svētā Eistāfija baznīcas ubagi; barikādes aizstāvēja ne vien vīrieši, bet pat sievietes un bērni.