Roku, daili saudzējot.

Bet uz mūžu kaujas laukos,

Bīstos, pazaudēsi tu

Savu bezrūpību jauko,

Valdzinošo biklumu.

Atdzejojusi Vizma Selševlca

DONA

Cauri plašiem laukiem, pļavām

Spoža, Dona, plūsti tu!

Es no tāliem dēliem taviem

Sveicienus tev atvedu.

Tālu daudzināt kā māsu

Kluso Donu upes steidz;

Araksa, kam dzidra krāsa,

Eifrata tev sveikas teic.

Vajāšanas atelsdamies,

Dzimtenē jau kāju sper

Donas zirgi. Noliekdamies

Arpačajas straumi dzer.

Sagādā jel, Dona cēlā,

Saviem brašiem jātniekiem

Sulas dzirkstīgās un kvēlās

Nu no saviem vlndārziem.

Atdzejojusi Austra Ddle

OĻEGA VAIROGS

Kad slāvu pulkiem senās dienās,

Ko vedi, bargais varjag, tu,

Pār Konstantinopoles sienām

Bij pacelt kaujas karogu,

Tad krievu ieročiem par slavu,

Par kaunu grieķiem spītīgiem

Kalt liki vairogu tu savu

Kā piemiņu pie vārtiem šiem.

Nu atkal asiņainā naidā

Mums tavu ceļu mērot lemts,

Un pulki jaunas slavas gaidās

Nāk Stambulu ar kauju ņemt,

Bet pēkšņi vaids tavs šķēpu šķindā

Kā greizsirdīga atbalss briest.

Pie Stambulas liek mūsu rindām

Tavs senais vairogs apstāties.

Atdzejojusi Vizma Relševlca

KALMIKIETE

Ardievu, kalmikiete labā!

Maz trūka, — būtu devies es