Pat savus dzejoļus tu nežēlotu

Un katrā mirkli liktu tos uz kārts,

Ja kāds par tiem kaut pliku grasi dotu.

Atdzejojis Laimonis Kamara

KURPNIEKS

Līdzība

Reiz kurpnieks, gleznu aplūkodams, teica,

Ka apavs aplam gleznots, redzot šis,

Un mākslinieks šo kļūdu labot steidza.

Bet kurpnieks, rokas sānos iespiedis,

Drošs turpināja: «Seja drusku šķība,

Un krūts par kailu maķenīt, vai ne?»

Te Apelesam zuda pacietība:

«Kas virspus zābaka, to nevērtē!»

Viens līdzīgs paziņa man ienāk prātā:

Vai viņš ir lietpratējs un jomā kādā —

Nav zināms, taču soģis bargs, paties,

It visu kritizēt to dīda sātans —

Kaut raudzītu par zābakiem viņš spriest!

Atdzejojis Vladimirs Kaiļaks

CEĻINIEKA ŽĒLABAS

Cik man vajadzēs vēl klejot —

Ratos braukt un jāšus jāt,

Un tāpat, ar kājām ejot,

Malu malas izstaigāt?

Nevis nomirt tēva namā,

Dzimtas kapos atpūsties, —

Laikam ceļā nebeidzamā

Dzīvi beigt man lēmis dievs.

Vai man spranda lūzīs pušu,

Kad pret bruģi kritiens trieks?

Vai zem tilta sagruvuša

Galva būs man jānoliek?

Sals vai sakals mūža mierā,

Vai sev mēris aizraus līdz?

Vai ar barjeru pa pieri

Gāzīs tūļīgs invalīds?

Vai kāds, izlēcis no krūmiem,