Nazi krūtīs iegrūdis?

Jebšu karantīnā drūmā

Skumjas mani kapā dzīs?

Vai pret savu gribu gavēt

Man vēl ilgi vajadzēs,

Trifeļus vien domās slavēt,

Aukstu teļa gaļu ēst?

Cik gan mājās dzīvot jauki,

Pa Mjasņicku braukt vai jāt

Un par līgavu un laukiem

Vaļas brīžos padomāti

Iebaudīt pa rumam labam,

Naktīs atpūsties, cik tīk …

Cita lieta mājās pabūt!…

Nu, laid rikšos, pietiek nīkt! .. .

Atdzejojusi Ārija F.lksne

(2. novembrī)

Ko laukos iesākt mums, kad ziema? Rītos kāri

Es kalpam jautāju, kas tēju nes: vai ārā

Ir šodien silts? vai rimt sāk sniegputeņa spars?

Ir sniedziņš jauns vai nav? vai mīksto gultu var

Pret segliem apmainīt, vai tomēr rakties labāk

Līdz pusdienai pa žurnāliem, ko kaimiņš glabā?

Jā, sniegs! Mēs ceļamies, un aidinieks tūlīt

Mūs pāri laukiem nes, kad tikko ausis rīts.

Svilpj rokās pātagas, un pēdās suņi seko,

Mēs sniegu vērojam, vai neredz zvēru tekas,

Un riņķojam un sirojam, līdz sāk jau tumst

Un divus zaķus palaimējies sadzīt mums.

Kāds prieks! Bet ārā vakars, auro sniegputenis,

Kvēp svece, atkal jau žņaudz sirdi sāpe sena.

Pa lāsei skumju inde lēni dzīslās līst.

Es lasīt gribu, acis burtiem pāri klīst.