Vai arī, jūtot dusmas jaunavīgi kvēlās,

Pie kājām nolikšu es mīlestību tai?

Atdzejojis Imants Lasmanis

KUKAIŅU KOLEKCIJA

Cik maziņas šis dievgosniņas!

Par spraudes galviņu vēl niecīgākas viņas.

Krilovs

Es kukaiņus dažnedažādus

Sai kolekcijā draugiem rādu:

Cik raiba saime! Vākdams tos,

Es malu malās rakņājos,

Bet izvēle nu bagātīga:

Te** — dievgosniņa sīka,

Te**** — zirneklis,

Te** — vabole, bet šis,

Re,** — skudrai pielīdzināms,

Un** — mazkukainis, zināms.

Cik daudz jau viņu sameklēts!

Zem stikla visus virknē glītā

Uz epigrammu dzelkšņiem redz

Tos uzdurtus un izstādītus.

Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

* * *

Kad nevalodās daždažādās

Tiek melsts par tavu jaunību

Kad mēlneši un pļāpas gādā,

Lai zaudē labo slavu tu,

Viens visā vienaldzīgo pūlī

Tev esmu gatavs līdzi ciest,

No bargā elka velti pūlos

Tev žēlastību izlūgties.

Jo pasaule — tā labprāt katram

Spriež tiesu vārdos netaisnos,

Nē, ne jau maldi viiiu satrauc,

Ir grēks, ja neprot noslēpt tos.

Ir vienlīdz nekrietna un sīka

Tās mīlestība godkārā

Un vajāšana svētulīgā:

Bēdz labāk prom no visa tā.

Beidz dzert šo indi nāvējošo,