Dārija jautri iesmējās.

—  Senos laikos mēdza teikt: labāk bikls nekā lepns.

—     Dārijas nākamā specialitāte ir pagātnes rekonstruk­cija,— Ivs paskaidroja.— Viņa ir veco paradumu, ieražu, likumu un kodeksu lietpratēja. Viņai ir labas zināšanas vēsturē, senajā arhitektūrā, mūsu planētas mirušajās valodās.

—  Iv, nepārspīlē!

—    Bet kāpēc?— jautāja Rišs, pārlaizdams skatienu kontrolekrāniem.

—   Ko — kāpēc?— Dārija nesaprata.

—    Kāpēc ar to visu jānodarbojas tuvā kosmosa apgūša­nas un starpzvaigžņu pētījumu laikmetā?

—  Bet kāpēc jūs strādājat Virakā?

—    Ar mums ir pavisam kas cits. Viraks diemžēl ir nepieciešams. Ja tā nebūtu, viss dzīvais uz šīs planētas sen būtu nosmacis vai aizrijies pats savos netīrumos.

—  Tātad jūs cīnāties ar pagātni?

—  Var teikt arī tā. Un kontrolējam tagadni.

—    Bet es gribu izprast pagātni, lai atvieglotu kā jūsu uzdevumus, tā arī nākotnes pārvaldīšanu.

—    Diezin vai ir iespējams izprast pagātni .. . Un kā var atvieglot mūsu darbu, ja, piemēram, kļūs zināms, ka vēlajos viduslaikos pati kaujinieciskākā reliģija bijusi katolicisms, bet pirms divsimt gadiem — birokrātija?

—    Riš, pietaupi savu erudīciju,— Ivs aizrādīja.— Biro­krātija nav reliģija.

—  Tas nav svarīgi! Savu seku ziņā tā nav labāka.