— Tiešām, psalmu, dziedāšana piemērotā brīdī atspirdzina garu un miesu, — dziedāšanas skolotājs atbildēja un nevilcinādamies sekoja Alises aicinājumam. — Nekas tā nenomierina satrauktu dvēseli -kā nodošanās mākslai. Bet, lai melodija būtu pilnskanīga, nepieciešamas četras balsis. Jums, kā rādās, ir patīkams un spēcīgs soprāns. Es ar zināmām pūlēm varu ņemt augstākās tenora notis, bet mums trūkst kontralta un basa. Spriežot pēc balss skaņas parastā sarunā, karaļa armijas virsnieks, kas lāgā negribēja, lai pievienojos viņa grupai, gan būs spējīgs izpildīt basa partiju.
— Nespriediet pārsteidzīgi pēc ārējām pazīmēm, tās vil, — jaunā meitene smaidot atteica. — Majors Heivards gan dažreiz runā rupjā balsī, bet viņa dabiskā balss vairāk līdzinās maigam tenoram nekā basam.
— Cilvēkam balss, tāpat kā citi talanti, ir dota, lai to izmantotu lietderīgi, allaž vietā, — sarunu biedrs sacīja.
— Vai jūs dziedat tikai garīgas dziesmas?
— Tieši tā. Kā Dāvida dziesmas pārspēj visus citus dzejas darbus, tā arī garīdznieku un zemes gudrajo pielāgotās melodijas pārspēj visas blēņu dziesmas. Lai kur es atrastos, ne miegā, ne nomodā es nešķiros no šās ģeniālās grāmatas. Tas ir divdesmit sestais izdevums, iespiests Bostonā Anno Domini 1744, un saucas: «Vecā un Jaunā testamenta psalmi, himnas un garīgas dziesmas;