Ārkārtīgi garās "kājas un gurni bija tievi, gandrīz izdiluši, ceļi bija neti­cami resni un būtu atbaidoši, ja iespaidu neizlīdzinātu milzīgās pēdas, uz kurām kā uz pamatakmeņiem balstījās šis nemākulīgi celtais, nesamērīgais cilvēka stāvs. .

Nepiemērotais, pat ērmotais apģērbs vēl izcēla šā sa­vādā cilvēka neveiklo izskatu: debeszili svārki ar īsām un platām stērbelēm un zemu pelerīnveida apkakli atse­dza tievu, garu kaklu un atklāja apsmieklam viņa tievās, garās kājas, tērptas cieši piegulošās, dzeltenās nankina biksēs, kas pie ceļiem bija sastiprinātas ar kuplā mezglā sasietām, baltām, ļoti netīrām lentēm. Apģērbu papildi­nāja pelēkas zeķes un kurpes; pie vienas kurpes bija pie­stiprināts sudraba piesis. Nosmulētā zīda veste, šūta no. reljefi austas drānas, bija bagātīgi izgreznota ar apsūbē­juša sudraba mežģīnēm. No milzīgās vestes kabatas rēgo­jās noslēpumains instruments. Augsta, trīsstūraina cepure, kādu pēdējos trīsdesmit gados parasti valkāja garīdznieki, vainagoja visu pārējo un piešķīra cienīgu izskatu viņa labsirdīgajai, mazliet, izklaidīgajai sejai.

Kamēr vienkāršo kareivju bars turējās atstatu no ceļo­tāju grupas, minētais savādnieks iesoļoja kalpotāju vidū, kuri turēja zirgus, un bez kautrēšanās izteica savas pie­zīmes par tiem, dažus cildinādams, bet citus nopeldams.