Šķiet, vesela tauriņu jūra pēkšņi pacēlusies no stiebriem un kā mirdzošs mākonis plivinās virs vīriešdzimtas melnajām vabolēm. Te jūs sastapsit tādus vidukļus, kādi jums pat nekad nav rādījušies sapnī: trauslus, tieviņus vidukļus, ne resnākus par pudeles kaklu; vidukļus, kurus sastapuši jūs godbijīgi noiesit malā, lai kaut kā nejauši nepagrūstu tos ar nepieklājīgu elkoni; jūsu sirdi pārņem kautrība un bailes, lai no jūsu neuzmanīgās elpas nepārlūztu dabas un mākslas brīnumjaukais veidojums. Un kādas jūs Ņevas prospektā sastapsit dāmu piedurknes! Ak, cik burvīgas! Tās mazliet izskatās pēc gaiskuģniecības baloniem, tā ka dāma pēkšņi var uzlidot gaisā, ja to nepieturējis vīrietis; jo dāmu tikpat viegli un tīkami ir pacelt gaisā, kā pielikt pie lūpām kausu, pilnu ar šampanieti. Satiekoties nekur neklanās tik smalki un nepiespiesti kā Ņevas prospektā. Nekur citur jūs nesastapsit tādu smaidu, kas ir mākslas kalngals, dažreiz tādu, no kura aiz tīksmes var izkust, dažreiz tādu, ka pēkšņi ieraudzīsit sevi zemāku par zāli un nodursit galvu, dažreiz tādu, ka jutīsities augstāk par Admiralitātes smaili un pacelsit galvu uz augšu. Te jūs sastapsit ļaudis, kas ar neparastu cēlumu un pašcieņu tērzē par koncertu vai par laiku. Te jūs sastapsit tūkstošiem neizprotamu raksturu un parādību. Ak dievs! Cik dīvainus raksturus var sastapt Ņevas prospektā! Ir daudz tādu ļaužu, kuri, jūs satiekot, katrā ziņā paskatīsies uz jūsu zābakiem, un, ja jūs paiesit garām, viņi pagriezīsies atpakaļ, lai paraudzītos uz jūsu svārku ielocēm mugurpusē.