Tad iestājas tās noslēpumainās stundas, kad lampas visam piešķir vilinošu, brīnišķīgu noskaņu. Jūs satiksit daudz jaunu cilvēku, lielākoties neprecētu, siltiem svārkiem un mēteļiem mugurā. Sai laikā jaušams kaut kāds mērķis vai, labāk sakot, kaut kas līdzīgs mērķim, kaut kas ārkārtīgi nenosakāms; visiem soļi paātrinās un kļūst ļoti nevienādi. Garas ēnas šaudās pa sienām, uz bruģa un ar galvu skar gandrīz vai Policijas tiltu. Jauniņie kolēģiju reģistratori, guberņu un kolēģiju sekretāri pastaigājas ļoti ilgi, taču gados vecie kolēģiju reģistratori, titulārie un galma padomnieki lielākoties dzīvo mājās vai nu tāpēc, ka precējušies, vai ari tāpēc, ka viņiem gatavo ļoti garšīgus ēdienus turpat dzīvojošās vāciešu virējas. Te jūs satiksit cienījamus simgalvjus, kuri tik svarīgi, tik apbrīnojami smalki pulksten divos staigāja pa Ņevas prospektu. Tagad jūs viņus vērosit skraidām, kā skraida jauniņie kolēģiju reģistratori, nolūkā paskatīties zem cepures notālēm pamanītai dāmai, kuras apaļīgās lūpas un nokrāsotie vaigi tā patīk daudziem, kas te pastaigājas, bet ipaši patīk komijiem, arteļu zēniem, tirgoņiem, kuri te vāciešu svārkiem mugurā vienmēr klaiņā veseliem bariem, parasti rokās saķērušies.