«Ko brauc uz Klondaiku, ja esi tik bailīga?» es viņai jautāju.
Atbildes vietā viņa pasmejas skadriem smiekliem, bet gaiši redzams, ka viņai briesmīgi bail. Un ka ir ļoti piekususi. Vadu kanoe pa kanālu uz Benneta ezeru. Ūdens bango, sieviete reizēm bailēs iekliedzas. Braucam pa Benneta ezeru. Sniegs, ledus, negants vējš, bet sieviete ir tik piekususi, ka aizmieg.
Vakarā apstājamies atpūsties Undiarmā. Sieviete sēž pie ugunskura un ēd vakariņas. Skatos uz viņu. Viņa ir skaista. Sāk sukāt matus. Mati viņai biezi, kastaņbrūni, ugunskura gaisma laistās kā zelts, tikko viņa pagriež galvu — rau, tā, — tajos zibin iezibas zeltītas dzirkstelī- tes. Acis lielas, brūnas, brīžiem maigas kā sveces gaisma, kas spīd caur aizkaru, brīžiem dzēlīgi asas un spīgo kā ledus graudiņi saulē. Kad viņa pasmaida … kā to lai pasaka?… Kad pasmaida, es saprotu: baltajam vīrietim būtu ļoti patīkami viņu skūpstīt. Redzi, kāda! Smaga darba viņa nav redzējusi. Rociņas mīkstas kā bērnam. Un pati smalcina ka bērns — ne trausla, bet tāda maiga; rokas, kājas, visi muskuļi — maigi un mīksti kā bērnam. Pati šmauga. Un, kad pieceļas un staiga, pagriež galvu vai paceļ roku … nemāku ta īsti izteikt… nu tāda, tik glīti veidota kā laba kanoe — jā, ja, tieši tāda, un kustības — akurāt kā labai kanoe, kad tā slīd pa upes spoguli vai traucas pari stāviem, straujiem, putainiem viļņiem. Ļoti patīkami noskatīties.
Kālab viņa atbraukusi uz Klondaiku pavisam viena un ar tadu milzu naudu? Nezinu. Otrā dienā es viņai to pajautāju. Viņa tikai iesmejas un saka:
«Nav tava darīšana, Sitka Carlij. Es tev samaksāju tūkstoš dolāru, lai tu aizved mani uz Dausonu. Gar citu tev nav daļas.»
Otrā dienā apvaicājos, kā viņu sauc. Viņa atkal iesmejas un tad saka:
«Mērija Džonsa, tā mani sauc.»
Nezinu, kas viņai vārdā, tikai vienu gan zinu: ne Mērija Džonsa.
Laivā ir ļoti salti — un viņa jūtas nelāgi. Bet reizēm arī labi un tad uzdzied. Balss viņai ka sudraba zvārgulītis. Un man arī kļūst labi, it kā es atrastos Svētā Krusta baznīcā. No viņas dziedāšanas man rodas spēki, un es airēju kā velns. Pēc tam viņa pasmejas un jautā: