Nesenējais inteliģentais jauneklis no profesora ģimenes nokļūst vienkāršo ļaužu prozaiskajā ikdienā; viņš ne vien iemācās pazīt un dziedināt dažādas kaites, bet sāk arī dziļāk izprast cilvēku attiecības, tempera­mentus, raksturus.

Dzīves skola, kurā Bulgakovs smeļas zināšanas jaunī­bas gados, ir jo bagātāka un bargāka tādēļ, ka viņa uzskati nobriest kara un revolūcijas apstākļos Kad plo­sās pilsoņu karš, Bulgakovs atrodas Kijevā, kur atgrie­žas no laukiem 1918. gada sākumā un kļūst par lieci­nieku vācu okupācijai, hetmaņa Skoropadska varas nodibināšanai un krišanai, īsajam Petļuras bandu valdī­šanas laikam un pilsētas pilnīgai atbrīvošanai ar Sarka­nās Armijas spēkiem. Vairākkārt pāriedama no rokas rokā,, Kijeva kļūst par arēnu asiņainiem notikumiem.

Nevar apgalvot, ka jaunais Bulgakovs būtu labi orientējies grūti atšķetināmajā notikumu jūklī, kuri 1918. gadā risinājās Ukrainā. Būdams liberāli demokrā­tiskā garā audzināts Čehova tipa inteliģents, viņš vai­rāk paļāvās uz iespaidiem un tradīcijām nekā uz noteik­tiem politiskiem uzskatiem. Bulgakovs nicināja vā­ciešu marioneti hetmani, ienīda iznireli Petļuru, ieguva arvien dziļāku pārliecību, ka balto varai neglābjami jākrīt, un spraigā uzmanībā vēroja boļševikus. Pati