Ar padomju valdības atbalstu tika nodibināta laikraksta «Nakanuņe» «Maskavas redakcija», kas turpat uz vietas gatavoja materiālus par sarkanās galvaspilsētas dzīvi un divreiz nedēļā ar lidmašīnu nosūtīja tos uz Berlīni Laikraksta literārajā pielikumā šais gados rosīgi darbojās jaunie padomju rakstnieki — K. Fedins, Vs. Iva- novs, S. Jeseņins. Šo pielikumu «Ļiteraturnaja nedeļa» rediģēja A. N. Tolstojs, kurš — kā apliecina laikraksta «Nakanuņe» «Maskavas redakcijas» kādreizējais sekretārs E. Mindļins — drīz ievērojis Bulgakova spilgto un neparasto talantu un mudinājis biežāk iesaistīt viņu darbā. Tā laikrakstā «Nakanuņe» un pielikumā «Ļiteraturnaja nedeļa» sāka parādīties Bulgakova apraksti un feļetoni.
Jaunā rakstnieka literārajā biogrāfijā ievērojama vieta ir viņa darbam avīzē «Gudok», kur viņš pēc aiziešanas no Literatūras nodaļas uzņemas arodbiedrību daļas līdzstrādnieka pienākumus. Bulgakovs kopā ar I. Iļjinu, J. Oļešu un S. Hehtu izveidoja laikraksta «Gudok» slaveno «ceturto lappusi», kas tajos gados pieticīgajai transporta darbinieku avīzei sagādāja plašu popularitāti.
1 Lielās padomju enciklopēdijas pifmajā izdevumā bija aplami norādīts, ka divdesmito gadu sākumā Bulgakovs dzīvojis Berlīnē, kur darbojies laikrakstā «Nakanuņe», — šī kļūda nodarīja daudz ļauna rakstniekam, kas nepamatoti tika pieskaitīts emigrantiem.