Tā arī iegājās: kur viegli plīst trauki un skraida tarakāni, tur ir bagātība un tātad arī laime! Tomēr arī tagad ir vēl cilvēki, kuri priecājas par tarakāniem, kas ieviesušies virtuvē, un kāzās dauza šķīvjus un kausus, lai jaunajam pārim būtu laimīga un bagāta dzīve.
Tā reizēm no nejaušas sakrišanas izcēlās zīmes, radās
ticība dažādu priekšmetu noslēpumainajam spēkam, amuletiem, kas nesot laimi. Citiem vārdiem, tas, ko mēs saucam par māņticību.
alvas krustiņš un apvārdotais ūdens
Kāpēc mēs šo grāmatu sākām ar sarunu par māņticību?
Tāpēc, ka, uzmanīgi noskaidrojot, izrādās, ka daudzreiz ticīgu cilvēku rīcība ne ar ko neatšķiras no to māņticīgo cilvēku izturēšanās, kuri tic priekšmetu, skaitļu un rīcības noslēpumainajam spēkam — tādam spēkam, ko ar saprātu nevar izskaidrot.
Katja uzskatīja, ka melnās lentītes nes viņai laimi un pasargā no nepatikšanām.
Ticīgie cilvēki apliek ap kaklu ķēdīti ar sudraba vai alvas krustiņu un ir pārliecināti, ka tas paglābs viņus no posta un slimībām.
Citi ticīgie karina gultas galvgalī nelielus izkrāsotus dieva un viņa palīgu attēlus. Šos attēlus viņi sauc par svētbildēm un domā, ka tieši tās apsargās viņu mieru un veselību.