Te tev nu bija! Es gan vienmēr biju domājis, ka pie mums vairs nav neviena tāda bērna, kas visam tam ticētu. Bet, izrādās, tādi vēl ir. Varbūt pavisam maz, tomēr ir.
Dažas dienas vēlāk es runāju pionieru sanāksmē un pastāstīju par šo meitenīti. Tad no visām pusēm sāka birt jautājumi:
— Kas tas dievs tāds ir? Kāpēc cilvēki lūdz dievu un iet baznīcā? Vai ir taisnība, ka notiek brīnumi?
Man kļuva saprotams, ka visā šajā jautājumā bērniem ir daudz neskaidra. Nekādam dievam, protams, neviens no viņiem netic. Tomēr viņi visi vienmēr dzird un dažreiz arī paši atkārto vārdus, kuru precīzo nozīmi lāgā nesaprot.
Tad man ienāca prātā, ka nemaz nebūtu par ļaunu sarakstīt pionieriem grāmatu par to, kā un kad cilvēkiem radusies ticība dažādiem dieviem un kāpēc tā tagad izzūd. Sai grāmatai būtu jāatbild uz jautājumu, vai ir labi vai slikti ticēt dievam, iet baznīcā, mošejā vai sinagogā, piedalīties sektantu sapulcēs. Visiem bērniem jāzina, kāpēc mūsu zemē tic dievam lielākoties tikai vecas sievietes vai pavisam tumši cilvēki, turpretim komunisti, komjaunieši un pionieri ne tikai netic paši nekādam dievam, bet arī cenšas atvērt acis tiem, kas vēl uzskata sevi par ticīgiem.
Man gribējās, lai šī grāmata palīdzētu saprast, cik lielu ļaunumu nodara reliģija. Tāpēc ka ikkatra reliģija ved cilvēku nevis uz priekšu — uz gaismu un laimi, bet gan velk atpakaļ — uz nabadzību un tumsību.