Padomju Savienības teritorijā vien zinātnieki atraduši vairāk nekā četrsimt aizvēsturiskā perioda apmetņu atlieku. Pie daudzām apmetnēm saglabājušās kapenes. Mirušos cilvēkus sākuši apglabāt jau pirms četrdesmit tūkstošiem gadu.
Atrokot akmens laikmeta cilvēku kapus, arheologi atrod apstiprinājumu saviem minējumiem. Gandrīz vienmēr blakus skeleta atliekām atrodas dzīvnieku kauli un māla trauki ēdienam un ūdenim.
Kādam nolūkam tas viss bija mirušajam vajadzīgs?
Daudzas iezemiešu cilšu paražas zinātniekiem parādīja atbildi arī uz šo jautājumu.
Pirmatnējie cilvēki ļoti rūpējās par savu mirušo piederīgo dvēselēm. Bet ko tad, viņi domāja, ja nelaiķa dvēsele nespēs ātri iedzīvoties tajā pasaulē, kur viņa tik pēkšņi nokļuvusi? Dzīvu zvēru un putnu medības taču ir citādas nekā to dvēseļu medības. Varbūt tās ir daudz grūtākas. Kamēr dvēsele nebūs to iemācījusies, tai vajadzēs pirmajās dienās no kaut kā pārtikt!
Tāpēc mirušā dvēselei kapenēs atstāja katram gadījumam nelielu pārtikas un dzēriena krājumu.
Gādība par mirušo dvēselēm pastāvēja gadu tūkstošus.
Nesen padomju arheologi atraka vairākus jaunus lielus kurgānus (tā sauc zemes paugurus, kas uzbērti virs cilšu vadoņu kapiem) netālu no Pazirikas ciemata Kalnu Altajā.