Stāstīdams par Katju, es gribēju parādīt, kā rodas zīmes.

Katja neprata tikt skaidrībā par savām veiksmem un neveiksmēm. Viņa piešķīra pārāk lielu nozīmi nejaušai sa­krišanai un nolēma, ka palīdz tikai melnās lentītes. Tiklīdz meitene tam bija noticējusi, viņa jau sāka mulst un uz­traukties, ja nebija laimīgo lentīšu. Tāpēc arī viņa rakstīja un atbildēja vājāk, nekā būtu varējusi.

Apmēram tāpat radušās arī citas aplamas zīmes.

Daudzas no tām saglabājušās līdz mūsu dienām no sirmas senatnes. Tās radušās pirms daudziem tūkstošiem gadu pirmatnējo cilvēku sabiedrībā.

Pirmatnējie cilvēki par apkārtējo pasauli zināja ļoti maz. Gandrīz viss, kas notika, šķita tiem neizskaidrojams un noslēpumains. Bet kā gribējās izdibināt cēloni!

Kāpēc, piemēram, vakar medības bija veiksmīgas, bet šodien pa visu dienu neizdevās nomedīt nevienu zvēru, nevienu putnu?

Kāpēc pērnvasar bieži lija lietus un izauga daudz ogu un sēņu, bet šogad visu vasaru pie debess nav ne māko­nīša un pat zāle nokaltusi dedzinošajos saules staros?

Kāpēc kaimiņš vēl vakar bija pavisam vesels, bet šodien guļ nespēcīgs, piere karsta, acis miglainas, neko neēd, ne­vienu nepazīst?

Kā lai izdibina, kāpēc notiek tādas nesaprotamas lietas? Kā gūt panākumus? Kā novērst nelaimi?