Šķiet, marsieši bija apbrīnojami precīzi aprēķinā­juši savu nolaišanos — vinu matemātikas zinātne acīmredzot ir tālu priekšā mūsējai — un sagatavo­jušies lielā saskaņotībā. Ja mums būtu bijuši labāki instrumenti, mēs droši vien būtu pamanījuši briestam nelaimi jau sen pirms deviņpadsmitā gadsimta bei­gām. Tādi zinātnieki kā Skiaparelli novēroja sarkano planētu (starp citu, cik dīvaini, ka neskaitāmus gad­simtus Marss ir uzskatīts par kara zvaigzni) un pre­cīzi atzīmēja kartēs neregulāru plankumu parādīša­nos, taču nespēja izskaidrot to cēloni. Visu šo laiku marsieši acīmredzot gatavojās uzbrukumam.

1894. gada opozīcijas laikā uz planētas apgaismotās daļas pamanīja lielu uzliesmojumu — vispirms Likās observatorijā, tad Perotins Nicā un arī citi novēro­tāji. Angļu lasītāji par to pirmoreiz uzzināja no žur­nāla «Nature» 2. augusta numura. Es sliecos domāt, ka tobrīd uz Marsa gigantiskā šahtā tika liets milzī­gais lielgabals, no kura viņi raidīja savus šāviņus uz mums. Nākamo divu opozīciju laikā līdzās šā uzlies­mojuma atrašanās vietai tika novērotas dīvainas parādības, kas vēl arvien nav izskaidrotas.