— Tieši tā, sagatavošanās rit .teicami, un es ., ?
— Saki — kur tas notiek? Es visu saplosīšu, salauzīšu gabalgabalos! Kur ir tavs lidaparāts?
Cienījamais skots bija noskaities ne pa jokam,: '
— Nomierinies, dārgo Dik, — doktors teica. — Tavu sašutumu es saprotu. Tu dusmojies, ka neesmu_tevi iepazīstinājis ar savām jaunajām iecerēm.
— Un to viņš dēvē par jaunajām iecerēm!
— Biju ļoti aizņemts, — nelikdamies zinis par starpsaucienu, Semjuels turpināja. — Man bija bezgala daudz darba. Bet neuztraucies, pirms došanās ceļā es katrā ziņā būtu tev aizrakstījis …
— E! Kam man tas vajadzīgā!
— Jo esmu nolēmis tevi ņemt līdzi.
Skots palēcās ar tādu vieglumu, kas darītu godu pat kalnu kazai.
— Ak tā?— viņš iesaucās, — Tātad tu vēlies, lai mūs abus iesloga Bedfamas slimnīcā?[6]
— Es cerēju tieši uz tevi, dārgo Dik, un tevis dēļ esmu., atteicis daudziem citiem.
Kenedijs galīgi apstulba.
— Ja tu mani minūtes desmit uzklausītu, — doktors mierīgi turpināja, — tad būtu man pateicīgs.
— Tu runā nopietni?
— Pavisam nopietni.
—: Bet ja nu es atsakos tevi pavadīt?
•— Tu neatteiksies.
— Un ja nu tomēr?
— Tad došos ceļā viens.
— Apsēdīsimies un parunāsim mierīgi, — Diks teica. — Ja tu patiesi tā domā, tādā gadījumā ir vērts jautājumu pamatīgi apsvērt.