25. augustā Spīks atgriežas Kazehā un-drīz vien kopā ar Bērtonu ceļo uz Zanzibāru, kur ierodas tikai nākamā gada martā. No turienes abi drosmīgie pētnieki aizbrauc uz Angliju, un Parīzes ģeogrāfu biedrība piešķir viņiem prē­miju. Doktors Fērgusons, kā parasti, rūpīgi atzīmēja, ka šī pēdējā ekspedīcija nebija tikusi tālāk par otro dien­vidu paralēli un divdesmit devīto austrumu meridiānu. Tātad doktora Fērgusona nolūks nebija apkopot Bārta atklājumus ar vēlākajiem Bērtona un Spīka atklājumiem. Lai to panāktu, Āfrikas kontinentā vajadzēja šķērsot vai­rāk nekā divpadsmit paralēles.

V nodaļa

Kenedija sapņi. — Partikulu un vietniekvārdu lietošana daudzskaitli. — Dika smalkie aplinku mājieni. — Pa- staiga pa Āfrikas karti. — Starp diviem cirkuja pun­ktiem. — Jaunākās ekspedīcijas. — Spīks un Grānis. — Krapfs, Dekēns, Heiglins.

Doktors Fērgusons ļoti enerģiski gatavojās ceļojumam; pats vadīdams konstrukcijas darbus, viņš aerostatā veica dažus pārveidojumus, par kuriem nevienam nestāstīja.

Jau ilgāku laiku Fērgusons cītīgi studēja arābu un nē­ģeru valodu dialektus un, būdams spējīgs lingvists, ātri tos apguva.

Tajā laika no Fērgusona ne soli neatkāpās viņa draugs mednieks, kurš droši vien bažījās, ka Fērgusons var aiz­ceļot, ne vārda viņam nesacījis; Diks vairākkārt mēģināja pārliecināt draugu, ka nodoms ir nerealizējams, bet Sem­juels Fērgusons nebija pārliecināms. Reizēm Diks gāja pie drauga ar patētiskiem lūgumiem, bet Semjuelu tie neietekmēja. Dikam sāka likties, ka draugu aizturēt ne­izdosies.



29 из 351