Tāpēc nav brīnums, ka' mūsu nenogurdināmais ceļotājs kopā ar brāļiem Šlāgintveitiem no 1855. gada līdz 1857. gadam apceļoja visu Tibetas rietumu daļu un pārveda no šīs ekspedīcijas interesantus etnogrāfisku pētījumu materiālus.
Piedaloties dažādās ekspedīcijās, Semjuels Fērgusons vienlaikus bija arī pats aktīvākais un populārākais «Daily Telegraph» korespondents; šīs lētās, vienu peniju vērtās avīzes tirāža — četrdesmit tūkstoši eksemplāru dienā — nespēja apmierināt neskaitāmos-pieprasījumus. Lūk, tā doktors Fērgusons kļuva plaši pazīstams, kaut gan nepiederēja ne pie vienas zinātniskas iestādes, nebija ne Londonas, ne Parīzes, ne Berlīnes un ne Pēterburgas ģeogrāfu biedrības vai ceļotāju kluba biedrs. Viņš neiestājās arī Karaliskajā politehniķu apvienībā, kur ietekmīga persona bija viņa draugs — statistiķis Kokbērns.
Gribēdams Fērgusonam izpatikt, šis zinātnieks reiz piesolījās atrisināt šādu uzdevumu: zinot, cik daudz jūdžu savos ceļojumos Fērgusons nogājis apkārt pasaulei, aprēķināt, cik reizes lielāku darbu veikusi galva nekā kājas, ņemot vērā rādiusa starpību-. Vai arī, zinot jūdžu skaitu, ko nostaigājušas doktora kājas, aprēķināt viņa auguma garumu ar pareizību līdz vienai līnijai[3].
Taču Fērgusons no zinātnieku biedrībām turējās tālāk, viņš drīzāk bija pieskaitāms tā saucamajai cīnītāju, nevis pļāpu sektai; pēc viņa domām, laiks bija jāizmanto lietderīgāk, proti, pētījumiem un atklājumiem, nevis strīdiem un tukšām runām.