Par šņaucamtabaku es gribu kļūt

Un tavā tabakvācelītē dusēt.

Cik tavu pirkstu pieskāriens būs kairs .. .

Es savā smaržā tev ap kaklu vīšos

Un svētā sajūsmā vairs nejutīšu tos:

Zem šalles tev uz krūtīm izkaisīšos.

Un pat… varbūt… ai nē! kas man to dos …

Bet, ja es būtu tabaka … ak die's,

Kāpēc tā nevarētu notikties?

Atdzejojis Imants Ziedonis

EPIGRAMMA

Mums Arists solīja, ka traģēdiju drīz

Viņš tādu radīšot, ka ļaužu nebūs rāmu:

No žēlām teātrī tad asru straumes līs. ..

Mēs gaidījām šo zelta drāmu.

Un sagaidījām. Jā — skumjš notikums paties.

Kas bija izrādē, tie visi tagad zina,

Ka viņam uzrakstīt ir lugu izdevies,

Kas nožēlas vien pamudina.

Atdzejojis Konstantīns Alzpurs

KAZAKS

Pusnakts vēla, pusnakts melna

Upes krastus klāj.

Traks un pārgalvīgs pēc velna

Tumsā kazaks jāj.

Zobens labākais no labiem,

Cepure uz auss,

Pistoles pie sāniem abiem, —

Jods tev tādu raus!

Juzdams pavadu bez valda,

Melnis pārstāj skriet.

Solis solī zemi skalda,

Krēpes tumsā zied.

Pēkšņi zirgs pie žoga stājas:

Priekšā ciemats svešs.

Labā pusē — div' trīs mājas,

Kreisā pusē — mežs.