Lai tur, kur melnais Stiksas krasts

Caur drūmiem miglas vāliem spīgo,

Tu sapnī grimsti aizrautīgā,

Lai tad, kad acīs gaisma zūd,

No jaunā Kupidona rokām

Pie Harona tu laivā nokāp

Un aizmiedz — Jeršovai pie krūts!

Atdzejojusi Ārija Elksne

PIEREDZE

Kas ar prātu spēj bez bēdām

Mīlestību padzīt nost,

Skumjām acīm nesekos

Viņas maigo spārnu vēdām,

Nedraiskosi, nesmiesies,

Blakus apdoma tev ies;

Tomēr prāts tev apniks drīzi,

Negribēdams atdarīsi,

Kad būs draiskais Erots klāt

Tev pie vārtiem klaudzināt.

Pats pie sevis kādu dienu

Pārbaudīju vārdus šos.

— Sveika, mīla! Atvados!

Aiklo dievieti arvienu,

Ne jau Hloju gribu gūt,

Laimīgam man vajag būt! —

Lepni nolēmis tā biju,

Pēkšņi smieklus saklausīju,

Atskatījos: Erots klāt

Man pie vārtiem klaudzināt.

Nē! Kā redzams, no šā dieva

Miera nevarēšu jaust;

Kamēr dzīves dzīparus

Sargās Parce, vecā sieva,

Viņš lai pavēlnieks man kļūst!

Priecāties — mans likums būs.

Tad, kad sastapšu reiz nāvi,

Spožie skatieni taps blāvi.

Un pie kapa vārtiem klāt

Erots nenāks klaudzināt!

Atdzejojis Bruno Saulītis

SVĒTLAIMĒ

Birztalā, kur krēsla maiga,

Čalojot kur zālē svaigā