Trīspadsmit gadu vecumā Herberts Velss pabeidza «Mistera Morlija komercakadēmiju», kurā līdztekus bībeles stāstiem iemācījās rakstīt un rēķināt. Patiesības labad gan jāteic, ka šai «akadēmijā» mācīja arī vēsturi un ģeogrāfiju. Taču pirmais no minētajiem priekšmetiem skaitījās apgūts, kad skolēni bija iekaluši no galvas Anglijas valdnieku ģenealoģiju, bet otrs — tad, kad bija iegaumēti Anglijas upju, ezeru, kalnu un pilsētu nosaukumi.
Ar tādu zinātnisko bagāžu «akadēmijas» absolventus uzskatīja par pietiekami sagatavotiem komerciālas karjeras uzsākšanai. Praktiski tas nozīmēja iespēju tikt jaunākā pārdevēja amatā. Atkarībā no veiksmes vai, pareizāk — izveicības tam varētu sekot arī vecākā pārdevēja un nodaļas vadītāja, bet ļoti tālā perspektīvā — pat firmas pārvaldnieka amats.
Augstāk par jaunāko pārdevēju universālveikala audumu nodaļā Herberts Velss pa šīs karjeras kāpnēm neuzkāpa. Iespējams, ka viņam trūka nepieciešamās izveicības, lai gaņ ticamāks šķiet cits izskaidrojums, proti, — jauneklim trūka daudzmaz dziļākas intereses paT tirdzniecību jeb, kā tagad mēdz sacīt, par biznesa taisīšanu. Šo izskaidrojumu zināmā mērā apstiprina arī tas, ka pēc darba viņš nekad neuzturējās kolēģu sabiedrībā un katru brīvo brītiņu veltīja pašizglītībai. Piecos gados pusaudzis patstāvīgi iemācījās latīņu valodu un lasīja, ko vien izdevās sadabūt, par dabas zinībām un sabiedriskajām zinātnēm.