Nosvinējis savu astoņpadsmito dzimšanas dienu, jaunais Velss skaidri saprata, ka fragmentāras, nesistemātiskas zināšanas neko daudz nav vērtas. Viņš uz visiem laikiem atvadījās no komersanta karjeras, 110 provinces sīkpilsoniskās atmosfēras un devās uz galvaspilsētu, lai turpinātu izglītību.
Zinātkārajam jauneklim laimējās. Viņš sāka studēt un pat izpelnījās stipendiju, kas deva iespēju pusdienot gandrīz katru dienu. Taču daudz lielāka nozīme bija tam, ka viņš kļuva par Tomasa Hakslija skolnieku, ka šī lieliskā zinātnieka laboratorijā viņam bija pašam savs darba galds, savs mikroskops un netrūka materiālu pētījumiem.' Mācību .iestāde, kurā vēl mita Darvina gars un vecākie studenti labi atcerējās, kā dižais zinātnieks mēdza klusi ienākt auditorijā, lai noklausītos sava drauga Hakslija priekšlasījumus, bija īsts sava laika zinātnes templis, un centīgais students no Bromlijas te kāri uzsūca sevī jaunākās atziņas, it īpaši — bioloģijā.
Lai gan Velsam nekad un jo sevišķi studiju gados nebija īsti ciešu sakaru ar strādnieku kustību, šķiru cīņas atbalsis tomēr nevarēja neaizsniegt topošā zinātnieka kluso mansarda istabiņu. Bet šķiru cīņas uzbangojums Anglijā tolaik bija varens! 1884. gadā tur nodibinājās sociālistiska partija un sāka iznākt šīs partijas avīze. Trafalgaras laukumā uz mītiņiem pulcējās līdz pat simt tūkstoš cilvēkiem. Džona Berna vadītās strādnieku demonstrācijas pacēla Londonas ielās sarkanos karogus …