Ieguvis bakalaura grādu, Hakslija cildinošu atsauksmi par pētījumu salīdzinošajā anatomijā un piedevām tuberkulozi, Velss beidza studenta gaitas. Nedz naudas, nedz ietekmīgu aizgādņu viņam nebija. Un buržuāziskā sabiedrība izturējās augstākajā mērā vienaldzīgi pret jauno zinātnieku, kas interesējās par tīri teorētiskām, no ikdienas prakses tālu stāvošām problēmām.

Nākamie astoņi gadi Herbertam Velsam bija sevišķi grūti. Šajā laikā viņš neatlaidīgi meklē savu vietu dzīvē, māca skol­niekiem bioloģiju, lasa augstskolu neklātniekiem lekcijas, izmē­ģina roku žurnālistikā un rakstniecībā. Lai gan neveiksmes seko cita citai (Velsa sacerējumus publicē reti, un tie neizpelnās diez kādu ievērību), jaunais autors turpina cītīgi strādāt. Pamazām viņš atrod savu oriģinālo tematiku un rakstības manieri, kurā fantastiskie un piedzīvojumu elementi sakausēti ar skarbu kri­tisku reālismu, ar smalku ironiju un dzeļošu satīru, kas lielā mērā balstās uz Svifta tradīcijām.

1895. gadā Anglijas grāmatu tirgū parādījās mazpazīstama autora H. Dž. Velsa romāns «Laika mašīna». Šis darbs padarīja Velsu slavenu un atbrīvoja viņu no materiālām rūpēm.