Tā kā uz šo jautājumu daļēji ir jau atbildēts, aprobežosimies tikai ar dažām piezīmēm.

Pretēji Zilam Vernam Velss nekad nav mēģinājis prognozēt zinātnes un tehnikas attīstību. Apzinādamies to, viņš rakstīja: «Starp lielā francūža izteiktajiem zinātnisko atklājumu un izgud­rojumu paredzējumiem un manām fantāzijām nav nekādas lite­rāras līdzības. Viņš (t. i., Zils Verns. — Red.) savos darbos gan­drīz vienmēr attēloja reālas tehnisku pilnveidojumu un atklājumu iespējas un izteica virkni apbrīnojamu prognožu… Daudzas no tām vēlāk tiešām piepildījās. Manos stāstos turpretim iespējai īstenot zinātniskas hipotēzes nav kaut cik būtiskas nozīmes; tie ir gluži cita veida iztēles eksperimenti…»

Patiesi, var nešaubīties, ka Herberts Velss visā nopietnībā ne­kad nav uzskatījis Mēnesi par tādu, kāds tas aprakstīts viņa ro­mānā. Un Keivora izgudrotais gravitācijas ekrāns, tāpat kā abu romāna varoņu piedzīvojumi uz Mēness, Velsam nebūt nav lite­rārs pašmērķis. Tas ir tikai palīglīdzeklis, kas ļauj sakausēt reālistiskus un fantastiskus elementus un tādējādi radīt sevišķi spilgtu satīru. Šīs satīras asums izpaužas tanī apstāklī,