
Pretēji Zilam Vernam Velss nekad nav mēģinājis prognozēt zinātnes un tehnikas attīstību. Apzinādamies to, viņš rakstīja: «Starp lielā francūža izteiktajiem zinātnisko atklājumu un izgudrojumu paredzējumiem un manām fantāzijām nav nekādas literāras līdzības. Viņš (t. i., Zils Verns. — Red.) savos darbos gandrīz vienmēr attēloja reālas tehnisku pilnveidojumu un atklājumu iespējas un izteica virkni apbrīnojamu prognožu… Daudzas no tām vēlāk tiešām piepildījās. Manos stāstos turpretim iespējai īstenot zinātniskas hipotēzes nav kaut cik būtiskas nozīmes; tie ir gluži cita veida iztēles eksperimenti…»
Patiesi, var nešaubīties, ka Herberts Velss visā nopietnībā nekad nav uzskatījis Mēnesi par tādu, kāds tas aprakstīts viņa romānā. Un Keivora izgudrotais gravitācijas ekrāns, tāpat kā abu romāna varoņu piedzīvojumi uz Mēness, Velsam nebūt nav literārs pašmērķis. Tas ir tikai palīglīdzeklis, kas ļauj sakausēt reālistiskus un fantastiskus elementus un tādējādi radīt sevišķi spilgtu satīru. Šīs satīras asums izpaužas tanī apstāklī,
