Vēlāk, kad man nācās pirmo reizi redzēt priedi, bērzu un lauru koku, es vairs nebrīnījos un nejutos pārsteigts. Jā, šos kokus es jau sen pazinu, jo biju jau tos redzējis un katru nakti sapnī turpināju tos skatīt.
Jūs, liekas, jau esat pārliecinājušies, ka šis fakts neatbilst parastajiem sapņu "pamatlikumiem".
Mēs taču zinām, ka sapņos katrs no mums pārdzīvo tikai to, ko viņš ir redzējis un pārdzīvojis savā reālajā dzīvē.
Sapņi ir viskomplicētākais nomodā pārdzīvoto un izjusto iespaidu attēlojums. Bet mani sapņi, lūk, šo pamatlikumu ignorē. Manu sapņu saturam nav nekā kopēja ar reālo dzīvi. Tās bija divas pilnīgi nošķirtas dzīves, kuru vienīgā saikne biju es pats. Jā, es biju vienīgais dzīvais tilts starp šīm divām svešajām pasaulēm.
Bērna gados es zināju, ka riekstus un ogas piegādā augļu tirgotāji. Bet jau sen pirms šādu zināšanu iegūšanas es sapņos biju šķinis riekstus no koka vai arī uzlasījis tos no zemes zem kuplas lazdas. Tāpat es arī biju lasījis ogas un plūcis no kokiem augļus, lai gan patiesībā man par augļu ievākšanu nebija ne mazākās jēgas.
Es labi atceros un nekad neaizmirsīšu to dienu, kad pirmo reizi redzēju uz galda mellenes. Šīs ogas es iepriekš nekad nebiju redzējis un tomēr no pirmā acu uzmetiena tās pazinu un atcerējos, ka sapņos neskaitāmas reizes esmu klejojis pa mežiem, šīs ogas lasīdams.