Savā ziņā tas bija stingrs mols, bet lietots jau ievērojami ilgu laiku. Tomēr tas nebija konstruēts tā, lai noturētu šādu izmēru leduskastes. Un, kad svīstošā un elsojošā zemnieku gru­piņa bija nonākusi līdz mola vidum, atskanēja auru pavadīts krak- šķis, un viņi kopā ar kasti iegāzās ūdenī.

-    Sasodītie muļķi! - Larijs kliedza. - Sasodītie muļķi! Kāpēc jūs neskatāties, kur ejat?

-    Tā nebija viņu vaina. Dēļi neizturēja, - Leslijs paskaidroja.

Jani bija nokritis tā, ka abas kājas atradās zem leduskastes, bet lai­mīgā kārtā jūras dibens šajā vietā bija ļoti smilšains, tāpēc tās nevis tika salauztas, bet tikai iegremdētas mīkstajā gultnē.

Ar ievērojamu piepūli, lielu klaigāšanu un strldēšanos viņiem izdevās atkal uzdabūt leduskasti uz mola. Tad, izmantojot sadragātā mola cipreses koka balstus par skrituļiem, viņi noripināja kasti līdz mola galam un ar lielu elšanu un stenēšanu uzvēla uz kutera klāja.

-    Te nu ir, - Larijs teica, - pavisam vienkārši. Es jau teicu, ka tā būs. Tā, tagad paliec šeit, Džerij, un mēs aiziesim uz villu pēc pā­rējām mantām.

Smiedamies un tērgādami zemnieku puiši kopā ar Lariju un Lesliju devās augšā kalnā pēc mūsu pārējā ekipējuma. Es vēroju vi­ņus, tāpēc netiku pievērsis kuterim ipaši lielu uzmanību. Pēkšņi es sadzirdēju tarkšķus. Pagriezies ieraudzīju, ka vīrs atvirzījis laivu labu gabalu no mola un pašlaik izceļ enkuru.