- Praktiski viņus var saukt par grieķiem, es tā domāju, - Teodors teica, - bet šajās nomaļajās vietās viņi kļuvuši tik līdzīgi turkiem, ka ir praktiski neatšķirami. Tāda savā ziņā dīvaina saliedēšanās.
Kad mūsu laiva tuvojās molam, mazs zēns, kas makšķerēdams bija sēdējis uz tā, savāca makšķeri, satina to un aizskrēja uz ciematu.
- Vai jums nešķiet, ka viņš aizskrēja citus brīdināt? - Leonora nervozi jautāja. - Es gribēju teikt, lai viņi varētu nākt mums pretī ar ieročiem un tamlīdzīgi.
- Ak, neesi taču tik sasodīti dumja, - Larijs teica.
- Laidiet mani pa priekšu, - Maktavišs ierosināja. - Esmu pieradis pie šādām situācijām. Diezgan bieži tā gadījās ar mežonīgajām indiāņu ciltīm Kanādā, kad dzinu viņiem pēdas. Man ir iemaņas kontaktos ar primitīviem ļautiņiem.
Larijs novaidējās un bija gatavs izmest kādu sarkastisku piezīmi, bet mātes niknais skatiens viņu apklusināja.
- Tā, - Maktavišs teica, pārņemdams operācijas vadību, - labākais, ko mēs tagad varam darīt, ir izkāpt uz mola un mazliet pastaigāties, skatoties apkārt, it kā… ēēē… it kā…
- It kā mēs būtu tūristi? - Larijs nevainīgi ierosināja.
- Es gribēju teikt, - Maktavišs atteica, - it kā mums nebūtu ļaunu nodomu.
- Dievs augstais, - Larijs novaidējās, - varētu padomāt, ka mēs esam Āfrikas mūžamežos.