Māte nikni paskatījās uz viņu.
- Vai tu vari iedomāties, kā tas pūlis gāžas lejā manā virtuvē un palīdz? - viņa jautāja. - Maltīšu laikā tāpat jau bija gana traki, kur nu vēl, ja viņi visi man maisītos pa kājām virtuvē. Nē, atlikušajā vasaras daļā es vēlos mieru. Nedomāju, ka vispār gribētu kaut ko darīt. Jūtos pilnīgi nokausēta.
- Nu, neviens jau neprasa, lai tu kaut ko darītu, - Larijs atteica.
- Vai tu esi pārliecināts, ka neesi vēl kādu ielūdzis? - māte jautāja.
- Nē, cik atceros, - Larijs bezrūpīgi atbildēja.
- Ja kāds ieradīsies, varēs vienā mierā apmesties viesnīcā, - māte paziņoja. - Man reiz pietiek.
- Nesaprotu, par ko tu tā satraucies, - Larijs teica sāpinātā balsī.
- Manuprāt, tas bars bija pilnīgi lielisks.
- Tev nevajadzēja viņiem visiem gatavot ēdienu, - māte atcirta.
- Jūtos tā, ka negribu virtuvi vairs redzēt. Drīzāk gribētu aiziet no tā visa.
- Tā ir pavisam laba doma, - Larijs ieminējās.
- Kas? - māte jautāja.
- Aiziet no tā visa.
- Uz kurieni aiziet? - māte aizdomīgi taujāja.
- Nu, piemēram, kā būtu ar izbraukumu laivās uz kontinentu?
- Jēziņ, kas par ideju! - Leslijs noteica.
- Kāda laba doma! - Margo iesaucās. - Darīsim tā, māt. O, es zinu! Mēs dosimies izbraukumā nosvinēt tavu dzimšanas dienu.