- O, pret Svenu man nav iebildumu, - māte teica. - Man patīk Svens.
- Un es varētu ielūgt Maktavišu, - Leslijs teica.
- Ak dievs, tikai ne to briesmīgo cilvēku, - Larijs nicinoši norūca.
- Es nesaprotu, kāpēc tu sauc viņu par briesmīgu cilvēku, - Leslijs kareivīgi teica. - Mums jāpacieš tavi briesmīgie draugi. Kāpēc tu nevarētu paciest manējos?
- Nu, nu, dārgie, - māte mierināja, - nestrīdieties. Manuprāt, mēs varētu ielūgt Maktavišu, ja tu vēlies. Bet es nudien nesaprotu, ko tu viņā atrodi, Leslij.
- Viņš sasodīti labi šauj ar pistoli, - Leslijs atteica, it kā šāds paskaidrojums būtu pilnīgi pietiekams.
- Un es varētu ielūgt Leonoru, - Margo ar entuziasmu teica.
- Nu gan! Izbeidziet, jūs visi, - māte izsaucās. - Kad būsiet beiguši, laiva būs tā pārpildīta, ka noies pa burbuli. Ja nemaldos, mūsu sākotnējā iecere bija aizbraukt un atpūsties no cilvēkiem.
- Bet tie taču nav cilvēki, - Larijs aizrādīja, - tie ir draugi. Tā ir būtiska atšķirība.
- Labi, tad pie šā skaita arī apstāsimies, - māte paziņoja. - Ja man jāsagatavo pietiekami daudz ēdiena trim dienām, ar to ir pilnīgi gana.
- Kad atnāks Spiro, es viņam pajautāšu par laivu, - Leslijs teica.
- Kā būtu, ja paņemtu līdzi leduskasti? - Larijs ieminējās.
Māte no jauna uzlika brilles un paskatījās uz viņu.
- Paņemtu līdzi leduskasti? - viņa pārjautāja. - Vai tu joko?