No pūļa biežņas, acis iepletusi, galvu ziņkārīgi pa­bāza kāda indiāniete no Augšējās Tananas; no piekrastes atmaldījies sitkietis stāvēja plecu pie pleca ar stikieti no Lebarža ezera, bet turpat netālu no viņiem savmaļus — kādi seši kanādiešu ceļotāji. Tālumā bija dzirdamas ne­skaitāmu putnu klusinātās klaigas ligzdošanas vietās. Bezdelīgas šaudījās zemu pāri galvām, gandrīz skar­damas Jukonas rāmos ūdeņus, svilpoja sarkankrūtītis.

Neredzamās saules slīpie stari lauzās cauri dūmiem, kas cēlās no meža ugunsgrēkiem kādas tūkstoš jūdzes no še­jienes, un krāsoja debesis tumšsarkanas, bet zeme atsta­rotajā gaismā kļuva iesārta. Zemes sārtums atspoguļojās arī visu klātesošo sejās, tāpēc viss likās pārdabisks un fantastisks.

Izsole sākās pagausi. Sitkietis, kas šajā apgabalā bija pirmo reizi un ieradies tikai pirms pusstundas, pašapzi­nīgi solīja simt dolāru un jutās pārsteigts, kad Akūns ar šauteni draudoši pagriezās pret viņu. Neviens vairs nenoteica jaunu cenu. Tad kāds indiāņu locis no Toci- kakatas piesolīja simt piecdesmit dolāru, kāds no Juko­nas Augšteces padzīts kāršu spēlmanis paaugstināja cenu līdz divsimt dolāriem. El-Sū tas skumdināja, viņas lep­nums bija aizskarts, un tomēr viņa to neizrādīja, tikai vēl izaicinošāk uzlūkoja pūli.