Jukonas indiāņiem tas viss bija neparasts, bet Klakī-Nā bija neparasts indiānis. Viņš ne vien izrādīja neikdienišķu viesmīlību, bet arī, būdams virsaitis un naudīgs cilvēks, varēja to atļauties. Tais laikos, kad te noritēja maiņas tirdzniecība, viņš valdīja pār saviem ļaudīm un izdevīgi tirgojās ar baltajiem. Vēlāk kopā ar Porportuku viņš atrada zelta lauku pie Koijokukas. Klakī-Nā pēc ieradumiem un dabas bija aristokrāts. Porportuks bija buržujs, un viņš atpirka no Klakī-Nā zelta lauku. Porportuks apmierinājās ar to, ka neatlaidīgi strādāja un krāja naudu. Klakī-Nā atgriezās savā lielajā mājā un turpināja izdot naudu. Porportuks bija pazīstams kā visbagātākais indiānis Aļaskā. Klakī-Nā bija pazīstams kā visgodīgākais. Porportuks bija augļotājs. Klakī-Nā bija anahronisms — viduslaiku drumsla, cīņu un dzīru draugs, kuru darīja laimīgu vīns un dziesmas.
El-Sū aprada ar lielo māju un tās paražām tikpat viegli, kā bija apradusi ar Svētā Krusta misiju un tās paražām. Viņa nemēģināja pāraudzināt savu tēvu un pievērst viņu dievam. Tiesa,viņa norāja tēvu, kad tas dzēra pār mēru, taču darīja to tāpēc, lai tēvs nekaitētu savai veselībai un dzīvotu laimīgs šajā saulē.
Lielās mājas durvis nekad nebija aizbultētas.