Bet El-Sū neskatījās uz veco. Viņa neskatījās arī uz baltajiem vīriešiem, kuri gribēja precēt viņu misijā, kā baltajiem pieņemts, — ar gredzeniem, mācītāju un bī- beli, tāpēc ka Tananā dzīvoja jauneklis, vārdā Akūns, viņas tautietis, viņas ciltsbrālis un viņas ciema iedzīvotājs. Jauneklis viņai šķita stiprs un skaists, viņš bija liels mednieks, bet, tā kā tālu un bieži ceļoja, tad bija gaužām nabadzīgs. Viņš bija apmeklējis vietas, kur cilvēks līdz šim kāju nebija spēris, bija ceļojis uz Sitku un Savienotajām Valstīm, šķērsojis kontinentu līdz Hu- dzona līcim un atpakaļ, ar roņu mednieku kuģi aizbraucis līdz Sibīrijai un Japānai.
Pārradies no Klondaikas zelta laukiem, Akūns, kā parasts, iegriezās lielajā mājā, lai pastāstītu vecajam Klakī-Nā par visu, ko pasaulē pieredzējis, un te viņš pirmo reizi satika El-Sū, kura pirms trim gadiem bija atbraukusi no misijas. Pēc tam Akūns vairs nekur neceļoja. Viņš noraidīja piedāvājumu strādāt par loci uz lielajiem tvaikoņiem, kaut gan viņam solīja divdesmit dolāru dienā. Viņš mazliet medīja, mazliet zvejoja, bet ne sevišķi tālu no Tananas, un viņš bieži un ilgi kavējās lielajā mājā.