Lai gan jaui ce|a sākums nesolija nekā laba, taču braucēji nebija domājuši, ka turpinājums pasliktināsies tik drīz. Svaigais vējš, kas pūta kuģiem 110 ostas izbraucot, pret vakaru pieņēmās, bet nakti pārvērtās vētrā. Vēja dzenātiem un bangu mētātiem kuģiem bija grūti turēties kil- vatera kolonnā. Dažus vētra aizdzina tālu no kuģu ceļa sāņus. Tiem bija jāizlieto visi spēki, lai neuzskrietu zemūdens klintīm. Naktī kuģi pazaudēja cits citu no redzes. Katrs kuģis bija padots sava kapteiņa un ekipāžās apķērībai un izveicībai. Signālus no ešelona pavēlnieka kuģa nevarēja redzēt. Un ja arī būtu varējuši, tad maz ko līdzētu, jo vētra un bangas neļāva izpildīt nekādas pavēles.
Jaunajai Rābes kundzei, kā arī dažām citām virsnieku sievām un bērniem, kas bija uz jūras pirmo reizi, šī nakts bija īsta pārbaudijumu nakts. Nelielo transporta kuģi viļņi tā mētāja, ka sievietes un bērni aiz bailēm trīcēja, raudāja un lūdza Dievu, jo baidijās, ka jebkurā brīdī bangas aprīs kuģi ar visiem ļaudīm, un tie dabūs galu aukstajā dzelmē.
Drīz nevien visas sievietes un bērni, bet arī vairums vīriešu pasažieru saslima ar jūras slimību. No kuģa nejaukās," nemitīgās šūpošanas pie jūras nepieradušajdem cilvēkiem griezās vai sirds apkārt.