— Viņa augstībai, pamatojoties uz svarīgiem valstiskiem iemesliem, labpaticies pavēlēt, lai viņa augstība princis visiem spēkiem censtos apslēpt savu slimību, kamēr tā pāries un princis kļūs atkal tāds kā agrāk. To ievērojot, viņa augstība princim pavēl neviena priekšā nenoliegt, ka viņš ir īsts princis, dižās Anglijas troņmantnieks; ievērot savu karalisko cieņu un bez kādām ierunām pieņemt no seniem laikiem noteiktos — viņa stāvoklim piedienīgos — goda un pazemīgas uzticības pierādījumus. Viņa augstība pavēl princim ne ar vienu nerunāt par savu iedomāto zemo izcelšanos un par pagājušo grūto dzīvi, kuras ainas radījusi slimība viņa pārpūlētajās smadzenēs. Viņa augstība pavēl princim pielikt visus spēkus, lai varētu saņemties un atsaukt atmiņā tos cilvēkus, ko viņš pa- 2inis, bet, ja tas neizdotos, tad saglabāt mieru, nekādi neizrādīt pārsteigumu vai kā citādi likt manīt savu aizmāršību. Oficiālo pieņemšanu gadījumos vai arī valsts lietās, ja princim rastos šaubas par to, kas sakāms vai darāms, viņam nav jāizrāda savs apmulsums ziņkārīgo acīm, bet jāgriežas pēc padoma pie lorda Hertforda vai arī pie manis, sava padevīgā kalpa, kuriem karalis pavēlējis būt prinča rīcībā un viņam kalpot, kamēr šo pavēli atcels. Tāda ir valdnieka griba, kurš līdz ar to sūta jūsu augstībai sveicienus un lūdz dievu, lai tas savā žēlastībā jūs ātrāk izdziedinātu un tagad un mūžos dāvātu jums savu svētību.