Beidzis runāt, lords Sentdžons zemu palocījās un atgāja pie malas.
— Karalis tā pavēlējis! Neviens nedrīkst neizpildīt viņa pavēles vai, ja tās nepatīk, veikli izgrozīt pēc sava prāta. Karaļa griba tiks izpildīta, — Toms svinīgi teica.
— Kas attiecas uz viņa augstības pavēli par grāmatām un tamlīdzīgām nopietnām lietām, — lords Hertfords piezīmēja, — tad vai jūsu augstībai nelabpatiktos izklaidēties ar kādu rotaļu, lai nenogurtu līdz banketa sākumam un nekaitētu savai veselībai?
Toms nesaprašanā paskatījās uz runātāju, bet, pamanījis lorda Sentdžona līdzcietīgo skatienu, pietvīka.
— Atmiņa atkal jums neklausa, un jūs brīnāties, — lords Sentdžons sacīja. — Bet neuztraucieties, tas ir nieks, un viss pāries, tiklīdz jūsu veselība uzlabosies. Milords Hertfords runā par banketu Sitijā, kurā jums jāpiedalās, kā viņa augstība karalis to apsolīja pirms diviem mēnešiem. Tagad, protams, jūsu augstība to atceras?
— Es diemžēl to biju gluži piemirsis, — Toms nedroši teica un atkal nosarka.
Sajā brīdī pieteica lēdiju Elibazeti un lēdiju Džeinu Greju. Abi lordi zīmīgi saskatījās. Hertfords steidzās uz durvīm princesēm pretim, un, kad tās gāja garām, viņš tām iečukstēja: