Izsalkums, nogurums, ķildas un kautiņi namā Tomam ilgi ne­ļāva aizmigt. Beidzot fantāzija viņu aiznesa tālu burvju val­stī, un viņš aizmiga prinču sabiedrībā, kuri no galvas līdz kājām mirdzēja zeltā un dārgakmeņos, dzīvoja greznās pilīs un turēja daudz sulaiņu, kas, zemu klanīdamies, uzmanīja katru viņa rokas mājienu un vēlēšanos. Tā Toms aizmiga un, kā arvien, sapņoja, ka pats ir mazs princis.

Visu nakti Toms pavadīja, savas karaļvalsts diženuma ap­ņemts, staigāja ievērojamu lordu un lēdiju vidū, spožas gais­mas apmirdzēts, ieelpoja brīnišķīgas smaržas, klausījās bur­vīgu mūziku un uz galma ļaužu padevīgo palocīšanos, kad tie pašķīra viņam ceļu, atbildēja, gan laipni smaidot, gan majes­tātiski palokot galvu.

No rīta pamostoties, ieraugot nabadzības postu visapkārt, sapņu iespaidā dzīve viņam likās tūkstoškārt nejaukāka. Sirds sāpēs sažņaudzās, un viņš rūgti raudāja.

III nodaļa toms SASTOP PRINCI

Toms pamodās izsalcis un tāpat izsalcis izgāja no mā­jas. Galva viņam bija smaga un pagājušās nakts maldu grez­nības pilna. Viņš izklaidīgi klejoja pa ielām, pats nezinādams, kurp, un nevērodams apkārtni. Ļaudis grūstīja un lamāja viņu, bet zēns tā bija nogrimis domās, ka nekā ne redzēja, ne juta.