Es jūtos labi. I–Vai esi nobijies, Džordž?»— N-nē, ser, — teica Džordžs, bet balss kt pašam šķita izbijusies.

I — Tas ir labi, — doktors teica, — jo te pv no kā baidīties, tu taču zini. Tavu vu sauc par Pīteru, un viņš ir reģistrēts Birulvadu montētājs, tavu māti sauc par miju, un viņa ir reģistrēta mājsaimniece: n tu esi dzimis 13. februārī, pirms gada cv bija iekaisusi auss. Pareizi? I — Jā, ser.

« — Vai tu nebrīnies, kā es to visu zinu? I — Es domāju, ka tas pateikts kartītē, per.

' — Tas tiesa. — Doktors pirmo reizi pa¬skatījās Džordžā un pasmaidīja. Džordža atraukums daļēji pagaisa. Doktors pa¬sniedza kartīti Džordžam.

[— Vai tu zini, ko visas šīs zīmes ļBozīmē, Džordž?

ļ Lai gan Džordžs apzinājās, ka nezina, [Tinu pārsteidza pēkšņais uzaicinājums pa-^Mfttīties kartītē, it kā pēc burvju mājiena Rņš tās spētu saprast. Bet tās tāpat № agrāk palika tikai zīmes, un viņš at-: deva kartīti. ļ — Nē, ser.

[— Kāpēc ne?

Džordžu pārņēma pēkšņas šaubas par [doktora saprātu. Vai tad viņš to nezina?

Džordžs teica: — Es nemāku lasīt, ser. — Vai tev gribētos lasīt? — Jā, ser.

— Kāpēc, Džordž?

I' Džordžs izbijies paskatījās. Neviens ne-F kad agrāk to viņam nebija jautājis. Viņš nezināja, ko lai atbild.