— Tikai viens? — Džordžs gurdi atvai¬cāja.

— Tūkstošiem uz visas Zemes, protams. Tūkstošiem. Jūs neesat viens.

Džordžs zaudēja pacietību. Viņš jautāja:

— Es nesaprotu, ser. Kāda ir mana klasi¬fikācija? Kas te notiek?

— Nomierinieties, dēls. Ar jums viss ir kārtībā. Tas var gadīties katram.

Viņš pastiepa roku, un Džordžs to me¬hāniski satvēra. Tā bija silta un cieši pa¬spieda Džordžā roku.

— Apsēdieties, dēls. Esmu Sems Elen-fords.

Džordžs nepacietīgi pamāja. — Es vēlē¬tos zināt, kas te notiek, ser.

— Nu, protams. Vispirms pateikšu, ka jūs nevarat būt par skaitļotāju program¬mētāju, Džordž. Domāju, ka jūs to jau būsit uzminējis.

— Jā, esmu uzminējis, — Džordžs rūgti teica. — Kas tad es būšu?

— To ir grūti ieskaidrot, Džordž. — Viņš apklusa, tad uzmanīgi, bet noteikti teica: — Nekas.

— Ko tas nozīmē? Kāpēc jūs nevarat man piešķirt profesiju?

— Šajā gadījumā mums nebija izvēles, Džordž. To izšķīra jūsu prāta struktūra.

Džordžs kļuva dzeltenīgi bāls. Acis iz¬spiedās.

— Kaut kas nav kārtībā ar manu prātu?

— Kaut kas tur ir. Tiktai, ciktāl skarta profesionālā klasifikācija, es domāju, jūs varat teikt, ka kaut kas nav kārtībā. Bez šaubām, jūs zināt, kā Zeme realizē savu Izglītības programmu, Džordž. Gan¬drīz katrs cilvēks var apgūt praktiski jeb¬kādu zināšanu apjomu, bet katra indi¬vīda smadzeņu modelis ir piemērots uztvert noteiktus zināšanu tipus labāk nekā ci¬tus. Mēs cenšamies atbilstoši piepr jumam pēc katras profesijas piemēri prātu zināšanām.