Jau sešpadsmit gadu vecumā Džordžs bija iemācījies būt praktisks. Viņš vien¬kārši teica: — Kopā ar tevi tiks sagata¬vots vismaz miljons metalurgu. Tu vari būt pēdējais līnijā. Jebkura pasaule var pati sagatavot savus metalurgus, un pro¬gresīvu Zemes modeļu noieta tirgus nav nemazi tik liels. Un lielākoties tos pie¬prasa mazās pasaules. Tu vari pat ie-strēgt uz Zemes.

Trevelians kareivīgi teica: — Palikt uz Zemes nav nekāds negods. Arī Zemei va¬jadzīgi speciālisti. Un pie tam labi. i Viņa vectēvs bija bijis Zemes metal¬urgs. Džordžs zināja par Treveliana vec¬tēvu un, atcerējies pats savu priekšteču piesaisti Zemei, zaudēja jebkuru vēlēšanos zoboties.

ļ Viņš diplomātiski teica: — Ne jau inte¬lektuāls negods. Nu protams, ka ne. Bet būtu taču jauki nokļūt kādā A kategorijas pasaulē, vai ne? Tagad ņemsim program¬mētājus. Tikai A kategorijas pasaulēm ir tāda veida skaitļojamās mašīnas, kam tiešām nepieciešami. pirmās klases pro¬grammētāji, tātad tās ir vienīgās pie¬prasījuma tirgū. Un programmētāju Izglī¬tības ieraksti ir ļoti komplicēti, kurš katrs vis tiem nav piemērots. Un tu zini, cik skaitļojamo mašīnu reģistrēto program¬mētāju pagājušajā gadā tika uz A kate¬gorijas planētām? Es tev to pateikšu. Līdz pat pēdējam. Ja esi programmētājs, tu esi vīrā. Jā, ser.

Trevelians sarauca pieri. — Ja jau tikai viens no miljona tiek ar to galā, kas tev liek domāt, ka tu to spēsi?