Bet katrs vīrietis un sieviete varēja cerēt, ka vismaz viens no viņu bērniem būs starp tiem, un Platens vecākais, pro¬tams, nebija izņēmums. Viņš skaidri re¬dzēja (un, protams, citi arī), ka Džordžs ir sevišķi saprātīgs un attapīgs. Viņam vajadzēja paveikties un viņam paveiksies, jo viņš bija vienīgais bērns ģimenē. Ja Džordžs nenokļūs Arējās pasaulēs, viņiem būs jāgaida uz mazbērniem, līdz atkal radīsies izredzes, bet tas nesniedza mie¬rinājumu, jo tā bija pārāk tāla nākotne.
Džordžs neskaidri apzinājās savu vecāku satraukuma cēloni un, ja viņa jaunajā sirdī bija kādas raizes šajā lietainajā dienā, tad tikai bailes, ka tēva cerīgā izteiksme varētu apdzist, kad viņš pārnāks mājās, prazdams lasīt.
Bērni satikās lielā sapulču zālē pilsētas Izglītības namā. Uz visas Zemes miljonos vietējo Izglītības namu visu mēnesi pul¬cēsies līdzīgas bērnu grupas. Istabas pe¬lēcība un citi bērni, stīvi un nedabiski neierasti greznās drēbēs, Džordžu nomāca. Automātiski Džordžs darīja to pašu, ko citi bērni. Viņš sameklēja mazu grupiņu, kur bija viņa stāva bērni no daudzdzīvokļu mājas, un pievienojās tiem.