«Tāda maska labi greznotu kamīnu,» Lorāna nodomāja.
— Kolēģis Sabatjē man jau minēja par jums. Jā, palīdze man vajadzīga. Vai jūs esat ārste? Lieliski. Četrdesmit franki dienā. Alga katru nedēļu. Brokastis, pusdienas. Taču man ir viena prasība …
Ar kalsnajiem pirkstiem pabungājis pa galdu, profesors Kerns uzdeva negaidītu jautājumu:
— Vai jūs protat klusēt? Visas sievietes ir pļāpas. Jūs esat sieviete, un tas ir slikti. Jūs esat skaista, — un tas ir vēl ļaunāk.
— Kāds sakars …
— Vistiešākais. Skaista sieviete ir divkārt sieviete. Tas nozīmē, ka viņai divkārt piemīt arī sieviešu trūkumi. Jums droši vien ir vīrs. draugs, līgavainis. Un tad visi noslēpumi vējā.
— Bet…
— Nekādu «bet»! Jums jābūt mēmai kā zivij. Jums jāklusē par visu. ko te redzēsit un dzirdēsit. Vai jūs šo noteikumu pieņemat?
Es gribu jūs brīdināt: neizpildīšanas gadījumā sekas būs ārkārtīgi nepatīkamas. Ārkārtīgi nepatīkamas.
Lorāna bija apmulsusi un saintriģēta.
— Es esmu ar mieru, ja vien te nav …
— Noziedzības, jūs' gribat sacīt? Varat būt pilnīgi mierīga. Jums ne par ko nebūs jāatbild… Vai nervi jums kārtībā?
— Es esmu vesela …
Profesors pamāja ar galvu.
— Vai jūsu ģimenē alkoholiķi, neirastē- niķi, epileptiķi vai vājprātīgie nav bijuši?